Kāpēc mātes piens ir tik unikāls?

Īpaši pielāgots mazuļa vajadzībām

Mātes piena spēja pielāgoties mazuļa vajadzībām joprojām tiek pētīta. Tamdēļ esam apņēmības pilni turpināt šī dabas brīnuma pētniecības procesu. Tomēr esam noskaidrojuši, ka mātes piena tauku saturs palielinās katrā zīdīšanas reizē.1 Tāpat tā sastāvs mainās atkarībā no dažādiem apkārtējās vides faktoriem, piemēram, karstā laikā mātes piena sastāvā palielinās ūdens daudzums.2

Mātes piena unikālās īpašības. Mamma ar dēlu rūpējas par mazuli

Zēni patērē lielāku daudzumu mātes piena nekā meitenes.3,4 Pārsteidzoši, ka zēnu mammu pienā ir pat par 25 % vairāk kaloriju nekā meiteņu mammu pienā.5,6

 

Mātes piena sastāvs

Pētījumi liecina, ka 87,5 % mātes piena sastāv no ūdens.7 Pārējā mātes piena sastāvā ietilpst ogļhidrāti, tauki, proteīni un minerālvielas. Zīdīšanas laikā mātes piena krāsa mainās, un tas kļūst biezāks, jo pakāpeniski pieaug tā tauku saturs.1

 

Pilnvērtīgs uzturs

Katras zīdīšanas reizes sākumā tiek saražots sākuma jeb liesais piens. Tā sastāvā ir mazulim nepieciešamie ogļhidrāti, proteīni un vitamīni. Tā kā piena sastāvā ir daudz ūdens, tas nodrošina, ka ar krūti barots mazulis uzņem pietiekamu ūdens daudzumu un tādējādi tiek pasargāts no dehidratācijas.1,8

Dziļais jeb treknais piens, ko mazulis saņem, turpinoties ēdienreizei, ir treknāks un tumšākā krāsā. Piena sastāvs mainās, jo zīdīšanas laikā palielinās tā enerģētiskā vērtība un tauku saturs, sniedzot mazulim nepieciešamo dziļā piena daudzumu, kas viņam palīdz izturēt ilgāku laiku starp barošanas reizēm.1,8

 

Aizsardzība jau no piedzimšanas brīža

Mātes piens nodrošina mazulim vairāk nekā tikai pilnvērtīgu uzturu. Mātes piena sastāvā ir vielas, kas spēcina mazuļa imunitāti.9

Ar mātes pienu ēdināti zīdaiņi saņem zarnu trakta baktērijas, kas ir būtiskas pareizai zarnu mikroflorai. Tomēr šis process joprojām tiek pētīts.10,11

 

Atsauces

1. Mizuno et al. Is increased fat content of hindmilk due to the size or the number of milk fat globules? Int Breastfeed J 2009;4(1):7.
2. Solter A. The Aware Baby. California: Shining Star Press, 2001.
3. Michaelsen KF et al. The Copenhagen Cohort Study on Infant Nutrition and Growth: breast-milk intake, human milk macronutrient content, and influencing factors. Am J Clin Nutr 1994;59:600-11.
4. Butte NF et al. Infant feeding mode affects early growth and body composition. Pediatrics 2000;106(6):1355-66.
5. Thakkar SK et al. Dynamics of human milk nutrient composition of women from Singapore with a special focus on lipids. Am J Hum Biol 2013;25:770-9.
6. Powe CE et al. Infant sex predicts breast milk energy content. Am J Hum Biol 2010;22(1):50-4.
7. Riordan J. Breastfeeding and Human Lactation. 3rd ed. Boston: Jones & Bartlett, 2005.
8. Hartmann PE. Mammary gland: Past, present, and future. In: Hale & Hartmann’s Textbook of Human Lactation. Amarillo, TX: Hale Publishing, 2007. p. 3-16.
9. Chirico G et al. Antiinfective properties of human milk. J Nutr 2008;138(9):1801S-6.
10. Fernández L et al. The human milk microbiota: Origin and potential roles in health and disease. Pharmacol Res 2013;69(1):1-10.
11. Jeurink PV et al. Human milk: a source of more life than we imagine. Benef Microbes 2013;4(1):17-30.anel on Dietetic Products, Nutrition and Allergies. EFSA Journal