Intelekts un uzturs
Intelekts ir cilvēka domāšanas un racionālas izziņas spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā. Tā ir spēja izzināt, kas notiek apkārt. Nozīmīgas izziņas procesa sastāvdaļas ir spēja salīdzināt, atcerēties (tātad pieredze), spēja saglabāt uzmanību un reaģēt uz apkārtējo vidi. Par būtiskām cilvēka intelekta īpašībām uzskata ziņkārību un prāta dziļumu, tās elastību un mobilitāti, prasmi loģiski domāt un spēt pierādīt – protams, tās ir prasmes, ko iespējams apgūt dzīves laikā un kuras augstā līmenī agrā bērnībā piemīt vien retiem brīnumbērniem, tomēr saknes meklējamas jau agrīnā vecumā. Kā zināms, izziņas process sākas no cilvēka mūža pirmajām dienām un vislielākajā mērā ir saistīts ar smadzeņu attīstību un nervu sistēmu, tomēr intelekts ir atkarīgs arī no visa organisma labsajūtas, piemēram, asinsrites sistēmas, kas apasiņo smadzenes un ļauj tām ātrāk darboties, no elpošanas sistēmas, kas piegādā skābekli smadzenēm un neļauj zaudēt modrību, un pat vielmaiņas, kas šos procesus vai nu paātrina, vai padara gausākus.
Kā tas, ko bērns ēd, ietekmē intelektu?
Virspusēji varētu šķist, ka intelektuālās spējas un uzturs ir saistīti tikai tik daudz, ka paēdis bērns ir apmierinātāks, nekoncentrē uzmanību uz organisma primārajām vajadzībām, spēj pievērsties intelektu attīstošiem uzdevumiem. Tomēr iedziļinoties top skaidrs, ka tā tikai daļēji ir taisnība. Pirmkārt, paēdis cilvēks spēj koncentrēties tāpēc, ka viņa smadzenēm ir pietiekami daudz spēka darboties – tās tiek apgādātas ar uzturvielām. Otrkārt, uzturs bērnībā ļoti tieši ietekmē organisma attīstību, tai skaitā arī smadzeņu augšanu. Cilvēkam ar labi attīstītām smadzenēm (tādam cilvēkam, kas agrā bērnībā saņēmis pietiekami daudz kvalitatīvu uzturvielu) dzīves laikā ir krietni vieglāk gan mācīties, gan spriest, gan argumentēt, gan atcerēties.
Mātes piens un piena maisījums – gudrs uzturs pašiem mazākajiem
Zīdaiņa periods cilvēka dzīvē ir pats būtiskākais posms smadzeņu un prāta attīstībā. Tā kā izziņas process nav iespējams bez kustību apgūšanas, prāta attīstība zīdaiņa vecumā iet roku rokā ar fizisko attīstību – izziņas prasmes nevar būt pilnīgas bez kustību prasmju pilnveidošanās, tāpēc uzturam šajā vecuma posmā ir vislielākā nozīme dzīves laikā. Liela nozīme ir arī imūnsistēmas attīstībai, jo tikai vesels un stiprs organisms ir apveltīts ar možu prātu, gatavs apgūt jauno un izpētīt pasauli.
Mātes piens. Dabā iekārtots, ka zīdainis pārtiek no mātes piena – tas ir gan ēdiens, gan dzēriens, gan mierinājums. Organisma attīstību nodrošina gan saņemtās uzturvielas, gan pati zīšana. Barojot mazuli ar krūti, savs dzīvesveids un uzturs jāpārdomā arī mammai. Lai gan pastāv uzskats, ka mammas apēstais tieši nenonāk pienā, tomēr tikai veselīgs organisms spēj ražot spēcinošu pienu mazulim – ja pati nebūsi veselīgi ēdusi un tavs organisms tiks novājināts, arī piens nebūs tik spēcinošs kā varētu būt. Mātes piens mazulim ir pats labākais uzturs, tomēr ne vienmēr iespējams mazuli barot tik ilgi, kā mammas vēlētos un kā tas būtu nepieciešams. Šādos gadījumos jālieto piena maisījumi.
Piena maisījums. Ja māmiņa kādu iemeslu dēļ nevar bērnu zīdīt, ir jālūkojas pēc piena maisījumiem. Lai izvēlētos maisījumu, kas ne tikai nodrošinās pamatfunkciju – pilnu bēbīša punci, bet arī atstās pozitīvu iespaidu uz tālāko intelektuālo attīstību, jāpievērš uzmanību, lai produkta sastāvā būtu pietiekami daudz dzelzs (veicina optimālu smadzeņu attīstību), omega 3 un omega 6 taukskābes, bez kurām nevar notikt harmoniska nervu šūnu un smadzeņu attīstība. Imūnsistēmas attīstībā liela nozīme ir A, C, un D vitamīnam. Lai izvēlētos vislabāko un piemērotāku piena maisījumu, noteikti jākonsultējas ar bērna ārstu/pediatru!
Svarīgākās uzturvielas smadzeņu darbības veicināšanai lielākajiem mazuļiem
Bērnībā tiek likti pamati cilvēka garšas izjūtai un izpratnei par veselīgu pārtiku, tāpēc vēl jo svarīgāk ir mazuli iepazīstināt ar daudzpusīgu, kvalitatīvu uzturu – augot lielāks, mazais cilvēks spēs izšķirt, kas viņa organismam tiešām ir nepieciešams un dod vairāk enerģijas, kas ēdams retāk un no kā labāk atturēties. Visas mammas zina, kāda izskatās uztura piramīda, tāpēc izcelsim tikai dažas uzturvielas, kas īpaši svarīgas smadzeņu attīstībai.
Dzelzs. Dzelzs ir svarīga viela asinsrites sistēmā, līdz ar to svarīga smadzeņu apasiņošanā un apgādē ar skābekli, lai tās spētu veiksmīgi augt un strādāt. Labākie dzelzs avoti ir liesa liellopu gaļa un pākšaugi. Jāatceras, ka dzelzs organismā vislabāk uzsūcas, ja to uzņem kopā ar C vitamīnu, tātad dārzeņu biezenis un liellopu gaļas sautējums lieliski papildinās viens otru.
Glikoze. Glikoze primāri nodrošina smadzenēm spēku un enerģiju darboties. Ne velti, mācoties eksāmeniem, šokolāde vai pati mutē kāpa! Glikozi vislabāk iegūt no kvalitatīviem ogļhidrātiem – īpaši graudaugiem un ogām. Spēcinoša putra ar avenēm būs tieši tas, kas nepieciešams, ja rīta pusē bērnam paredzēts kāds ar domāšanu saistīts uzdevums.
Taukvielas. Lai cik savādi skanētu, taukvielas veido 60% galvas smadzeņu audu un ir ļoti nepieciešamas nervu šūnu veidošanā. Visvērtīgākās ir nepiesātinātās taukskābes omega 3 (būtiski uzlabo uztveri un informācijas apstrādi smadzenēs) un omega 6. Šīs taukskābes visvairāk atrodamas zivīs, piemēram, mencā, bet ir arī aveņu un zemeņu sēklās.
Svarīgi! Lai produkti saglabātu uzturvērtību un vērtīgās vielas, tos svarīgi pareizi pagatavot, piemēram, tvaicēt mērenā temperatūrā. Atceries, ēšana ir process, ne tikai uzturvielu uzņemšana – ļauj bērnam mācīties, piemēram, pasniedzot piemērotu ēdienu gabaliņos, lai mazais to var ēst pats un attīstīt pirkstu motoriku, kas cieši saistīta ar valodas un uztveres attīstību – tādējādi vieglāk varēsi iemānīt arī produktus, kas mazulim tik ļoti nemaz negaršo.
Tātad bērna uzturs un viņa intelektuālā attīstība ir cieši saistītas lietas, turklāt jau no pašām pirmajām dzīves dienām! Pilnvērtīgs uzturs palīdz mazulim attīstīties gan fiziski, gan intelektuāli, to apliecina arī teiciens – tu esi tas, ko tu ēd. Par bērna ēdienkarti rūpējas vecāki, tādēļ – dod savam mazulim to labāko!
