Ieteikumi, kas var palīdzēt pret alerģijām
Vai zinājāt, ka alerģiju izplatība bērniem pieaug? Viens no iemesliem šai tendencei ir piesārņojuma palielinājums industriālajās valstīs. Alerģiskas reakcijas parādās imūnsistēmas neatbilstošas reakcijas dēļ. Imūnsistēmas uzdevums ir aizsargāt mūs no baktērijām, vīrusiem, svešķermeņiem un svešām un bīstamām vielām. Alerģijas gadījumā imūnsistēma sāk pārspīlētu aizsargreakciju pret vielām, kas pašas par sevi ir nekaitīgas. Šīs vielas sauc par alergēniem, un parasti alergēni ir veidoti no olbaltumvielām. Ķermenis saražo palielinātu antivielu daudzumu, kas rada alerģisku reakciju. Bet ir iespējams palīdzēt novērst alerģiju rašanos bērnam. Tieši atbilstošs uzturs pirmo trīs dzīves gadu laikā veicina stipras imūnsistēmas attīstību.
To, vai bērnam būs tendence uz alerģijām, nosaka arī gēni. Ja tuvam ģimenes loceklim, piemēram, vecākiem vai brāļiem/māsām ir alerģija, alerģijas attīstības risks bērnam palielinās. Labākais veids, kā noteikt alerģiju riskus, ir izzināt ģimenes slimību vēsturi; to parasti dara pediatrs vai alergologs, lai noskaidrotu alerģiju iespējamību. Iegūtā informācija tad tiek izmantota, lai novērtētu bērna risku saslimt ar alerģiskām slimībām. Jūs varat izmantot mūsu kontroljautājumu sarakstu, lai veiktu savu sākotnējo novērtējumu! Ja abiem vecākiem vai brāļiem/māsām ir alerģija (piemēram, siena drudzis vai pārtikas alerģija), risks, ka bērnam arī būs alerģija, ir lielāks nekā parasti. Bet pat, ja arī jūsu ģimenē tā ir, nevajag uztraukties – paaugstināts alerģijas risks nenozīmē, ka Jūsu bērnam alerģija tiešām izveidosies. Ar atbilstošu uzturu un citām profilaktiskām darbībām Jūs varat palīdzēt šo risku samazināt.
Alerģijas riska faktoru kontrolsaraksts
Vai kāds no Jūsu ģimenes locekļiem cieš no alerģijām, piemēram, Jūs, Jūsu partneris, citi Jūsu bērni, tostarp:
- Atopiskais dermatīts
- Alerģiskas iesnas vai konjunktivīts
- Alerģija pret dzīvnieku spalvu
- Alerģija pret putekļu ērcītēm un mājas putekļiem
- Bronhiālā astma
- Pārtikas alerģija (piemēram, alerģija pret govs pienu, soju, vistu, olām, zivīm vai jūras veltēm vai riekstiem)
Avots: kontrolsaraksts alerģijas riska noteikšanai grūtniecēm
Ja uz kādu no šiem jautājumiem atbildējāt apstiprinoši, Jūsu bērnam ir paaugstināts alerģijas attīstības risks. Apspriediet šos rezultātus ar savu ginekologu, vecmāti vai pediatru, lai iegūtu pilnīgu pārliecību.
Kā es varu novērst alerģiju?
Ja Jūsu ģimenē ir alerģija, ir dažas lietas, ko Jūs varat sākt darīt jau grūtniecības laikā, lai palīdzētu samazināt alerģijas rašanās risku savam bērnam. Pirmkārt, Jums jālieto sabalansēts un daudzveidīgs uzturs. Jums jāēd viss, kas Jums garšo, un nevajadzētu izvairīties no jebkādiem produktu veidiem, izņemot gadījumus, kad Jūs pati esat alerģiska pret konkrētiem ēdieniem un no tiem jāizvairās. Kas der Jums, derēs arī Jūsu bērnam. Jūs varat samazināt Jūsu bērna alerģiju risku pēc viņa piedzimšanas: šajā gadījumā tieši mātes piens ir labākais aizsarglīdzeklis cīņā pret alerģijām. Barošana ar krūti pirmos sešus mēnešus var stiprināt bērna imūnsistēmu un samazināt alerģiju risku.
Ko darīt, ja Jūsu bērns ir alerģijas riska grupā
- Lietojiet sabalansētu un un uzturvielām bagātu uzturu grūtniecības laikā. Ēdiet zivis vismaz reizi nedēļā, kā to iesaka uztura speciālisti. Jūs varat to darīt arī biežāk – 2 līdz 3 reizes nedēļā. Omega 3 taukvielām, ko satur zivis, ir pretiekaisuma efekts, un tās arī palīdz stiprināt imūnsistēmu.
- Labākā aizsardzība Jūsu bērnam pirmos četrus līdz sešus mēnešus ir mātes piens!
- Pēc konsultācijas ar Jūsu veselības aprūpes speciālistu sāciet dot biezāku papildu ēdienu ne ātrāk kā ceturtajā līdz sestajā dzīves mēnesī.
- Izvairieties no aktīvas vai pasīvas smēķēšanas, lai samazinātu Jūsu bērna apkārtējās vides piesārņojumu.
