Bērna ēdienkartes paplašināšana, un pārtikas alerģijas novēršana
Autore: Dr. Kristina Amosova, BKUS pediatre- bērnu alergoloģe
Bērna ēdienkartes paplašināšana vecākiem ir liels pārbaudījums. Lielākās rūpes rada potenciāli alerģisku produktu iekļaušana bērna ēdienkartē. Biežākie jautājumi vecākiem rodas par to, kad tieši ir vislabākais vecums, lai zīdainim piedāvātu noteiktas pārtikas grupās ietilpstošus produktus.
Bērna ēdienkartes paplašināšana – kad sākt?
Ēdienkarte būtu jāpaplašina ne agrāk kā pēc 17. un ne vēlāk kā pēc 26. dzīves nedēļas, pirms tam konsultējoties ar jūsu veselības aprūpes speciālistu. Nav pierādīts, ka izvairīšanās vai papildu produktu (piemēram, piens, olas, zivis) vēlāka iekļaušana bērna uzturā varētu samazināt alerģijas attīstīšanās risku. Saskaņā ar šī brīža ieteikumiem bērniem ar alerģijām pret pārtikas produktiem vai bērniem alerģiju riska grupā vispārējiem ēdienkartes paplašināšanas principiem būtu jābūt tādiem pašiem kā veseliem bērniem. Tomēr, ja ir kādas šaubas, lēmums par bērna ēdienkartes paplašināšanu būtu jāpieņem, konsultējoties ar ģimenes ārstu vai pediatru.
Īstais brīdis iepazīstināt ar jaunām garšām
Papildus ir vērts pievērst uzmanību bērna uzvedībai un reakcijām. Dažkārt bērns signalizē, ka ir gatavs iepazīt jaunu garšu pasauli. Bērns to var demonstrēt:
- sūkājot roku vai pirkstus,
- bāžot mutē mantas,
- izrādot interesi par ēdienu,
- sekojot karotes kustībai no šķīvja uz muti,
- atdarinot košanas un košļājošas kustības.
Jau ar pirmajām karotēm ēdiena tiek veidoti bērna ēšanas paradumi un garšu izpratne. Paplašinot ēdienkarti, tiek stimulēta aktivitāte – bērns iegūst jaunas prasmes, piemēram, iemācās kost un košļāt.
Ar ko sākt sava bērniņa ēdienkartes paplašināšanu?
Bērna ēdienkartes paplašināšanu vajadzētu sākt ar dārzeņiem, pēc tam būtu jāiekļauj augļi un putras. Šai secībai ir svarīgs pamatojums – sākot paplašināt uzturu ar augļiem, Jūs varat bērnam radīt nevēlēšanos pieņemt ne tik saldos dārzeņus. Tas ir izskaidrojams ar iedzimto patiku pret saldu garšu – pirmais ēdiens, mātes piens, ir ar saldu garšu laktozes (piena cukura) dēļ. Tādēļ, sākot uztura paplašināšanu ar augļiem, tiek nostiprināta šī tendence. Pētījumi rāda, ka pārtikai, ko izvēlas pirmajos dzīves gados, ir liela ietekme uz to, kādiem ēdieniem tiks dota priekšroka vēlāk.
Priekšnoteikumi piedāvājot papildu ēdienus
Ja bērns ir gatavs jaunām garšām, būtu jāatceras, ka pasniegtā ēdiena konsistence ir svarīgs ēdienkartes paplašināšanas faktors – vispirms būtu jāsāk ar dārzeņu biezeņiem. Ar laiku bērna ēdienkartē būtu jāiekļauj arvien dažādāki ēdieni. Nezaudējiet drosmi un pacietību, ja bērns sākumā neizrāda patiku pret jauno garšu – dažkārt ir nepieciešami vairāki mēģinājumi, lai bērns jauno garšu pieņemtu, tādēļ katra degustācija būtu jāatkārto vairākas reizes. Tāpat būtu jādomā par porciju izmēru, kādu dosiet savam bērnam – būtu jāsāk ar nelieliem daudzumiem, proti, 3 – 4 tējkarotēm, pamazām palielinot porciju apjomu, vērojot bērna reakciju.
Ja, iepazīstinot ar jauniem dārzeņu vai augļu veidiem, tiek novērota nevēlama reakcija, kas norāda uz alerģiju, ir nepieciešams šo produktu pārtraukt dot mazulim un konsultēties ar ārstu, kurš ieteiks, ko darīt ar šo produktu, kas potenciāli ir radījis alerģiju.
Kādas kļūdas nepieļaut paplašinot bērna ēdienkarti?
Bieži, rūpējoties par pilnvērtīgu bērna ēdienkartes paplašināšanu, dažkārt tiek pieļautas kļūdas, kas var negatīvi ietekmēt bērna attīstību:
- pārāk daudz ēdienreižu dienas laikā – 20% no zīdaiņiem gan 6, gan 12 mēnešu vecumā saņem 10 vai vairāk ēdienreižu, neskaitot mazās uzkodas starp tām. Atbilstoši ieteikumiem bērnam būtu jāēd 5 – 6 reizes dienā;
- tiek piedāvāti vairāki jauni produkti vienlaicīgi – tie būtu jāievieš ik 3 – 5 dienas mazās devās (3 – 4 tējkarotes) katru produktu atsevišķi, vērojot bērna reakciju;
- jaunu produktu novēlota iekļaušana bērna ēdienkartē. Bieži vien jaunu ēdienu iekļaušana mazuļu uzturā tiek atlikta pārāk ilgi. Ir jāatceras, ka organisma tolerances veidošanai un alerģiju profilaksei ir svarīgi iekļaut jaunos produktus mazuļa uzturā optimālajā laika posmā starp 17. un 26. dzīves nedēļu.
