4 soļi, lai pasargātu bērnu no alerģijām

Ja Jums ir alerģija un Jūs gaidāt bērnu, Jūs droši vien esat norūpējusies, vai Jūsu bērns varētu būt alerģisks un vai viņam varētu attīstīties alerģija nākotnē. Esam apkopojuši 4 vienkāršus pamatprincipus un ieteikumus, kas varētu palīdzēt samazināt alerģijas attīstības risku Jūsu bērnam.

Pasargājiet bērnu no alerģijām. Mazulis ēd banānu ārā

 

Vispirms: sagatavojies grūtniecībai

Ja vēl tikai plānojat bērniņu, šis ir lielisks brīdis, lai pārdomātu iespējas un risinājumus, kā samazināt alerģijas attīstības risku Jūsu bērnam. Jūs noteikti zināt, ka laikā pirms grūtniecības ir vērts parūpēties par veselību. Kādas īpašas darbības var novērst risku, ka Jūsu nākotnes atvasei būs alerģiskas reakcijas? Viena no tām ir atteikšanās no smēķēšanas (tabakas) un citu stimulējošu vielu lietošanas pirms plānotās grūtniecības.

Topošajai māmiņai pirms grūtniecības būtu arī jāparūpējas par sabalansētu uzturu un jāpievērš uzmanība ķermeņa masas indeksam (IBM). Šajā laikā ir vērts atteikties no alergēniem, kas Jums izraisa alerģiskas reakcijas, un apkārtējās vides kairinātājiem, kas var veicināt alerģiskās reakcijas.

 

Otrkārt: centieties novērst epiģenētiskos faktorus

Lai gan daudzām alerģiskām slimībām ir ģenētiska izcelsme, mūsdienu zinātne piedēvē vēl būtiskāku lomu epiģenētiskām izmaiņām. Tās ir izmaiņas gēnu aktivitatē, kas ir pārmantojamas. Apkārtējās vides faktori var ietekmēt ģenētisko materiālu, neradot izmaiņas gēnu struktūrā, bet izmaina to aktivitāti (tā saukto gēnu ekspresiju). Starp spēcīgiem faktoriem ar pierādītām epiģenētiskām ietekmēm zinātnieki min, piemēram, tabakas dūmus (gan aktīvu, gan pasīvu smēķēšanu grūtniecības laikā t.i. apkārt esošo tabakas dūmu ieelpošanu), uzturu, lieko svaru un citus faktorus. Tas nozīmē, ka topošās māmiņas dzīvesveids un uzturs var nopietni palielināt vai samazināt alerģiju rašanās risku pat ar zināmu ģenētisku predispozīciju. Pievērsiet uzmanību uzturam, fizisko aktivitāšu līmenim un stresam un pārtrauciet smēķēšanu (gan aktīvo, gan pasīvo).

 

Treškārt: grūtniecības laikā rūpējieties par sevi un savu bērniņu

Balstoties uz mūsdienu medicīnas pieņēmumiem un standartiem, grūtniecei ir jābūt ārsta uzraudzībā, lai būtu iespējams novērot viņas veselības stāvokli un augļa attīstību. Topošajām māmiņām ar alerģijām bērniņa gaidību laikā ir nepieciešamas vēl arī citas pārbaudes. Īpaši sievietēm ar bronhiālo astmu ārstēšanās šajā laikā būtu jāuzrauga ar dažādu testu palīdzību, kā PEF (maksimālās izelpas plūsmas tests) vai spirometrija.

Grūtniecēm ar astmu būtu īpaši jārūpējās par savu veselību, īpaši saistībā ar alerģijām. Grūtniecības laikā preventīva ārstēšanās, kas sākta, gatavojoties kļūt par māti, būtu jāturpina. Ir svarīgi, ka sieviete, kas sākusi imūnterapiju pirms grūtniecības, un labi to panes, to turpina, gaidot bērnu. Svarīgi piezīme: grūtniecības laikā sākt imūnterapiju nav atļauts.

 

Ceturtkārt: atcerieties pirmo 1000 dienu nozīmību

Bērna veselību un attīstību gan tagad, gan arī nākotnē ļoti ietekmē uztura kvalitāte pirmajās 1000 dzīves dienās no ieņemšanas brīža. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai topošā māmiņa uzņemtu daudzveidīgu un sabalansētu uzturu un pirmos sešus mēnešus mazuli barotu tikai ar krūti, kā to iesaka Pasaules Veselības organizācija (PVO).

Nākošais svarīgais solis ir izvēlēties pareizu pirmo ēdienu bērnam, kas uzsāk savu kulināro piedzīvojumu dzīvē.  Pirmo papildu ēdienu būtu jāsāk dot ne agrāk kā pēc 17. un ne vēlāk kā pēc 26. dzīves nedēļas, pirms tam konsultējoties ar Jūsu veselības aprūpes speciālistu. Šajā laikā ļoti noderēs detalizēti ekspertu sagatavoti ieteikumi par zīdaiņa uzturu. Svarīgi ir pārliecināties, ka mazulim piedāvātie produkti atbilst stingriem kvalitātes standartiem, kas attiecas uz zīdaiņu un mazu bērnu pārtiku, tādēļ ir jāizvēlas droši, tieši zīdaiņiem domāti pārtikas produkti. Tos ir viegli atpazīt pēc vecuma marķējuma uz iepakojuma, kas ļaus nodrošināt, ka produkts atbilst bērna vajadzībām attiecīgajā attīstības posmā, un garantēs, ka nav pievienotas piedevas (konservanti, krāsvielas, garšas uzlabotāji), kas var nelabvēlīgi ietekmēt vēl nenobriedušu organismu.