Smadzeņu attīstība ir sarežģīts process

Smadzeņu attīstība

Smadzeņu attīstība. Bērna smadzenes ir unikāls orgāns — “visa organisma vadības centrs”. Tās visintensīvāk attīstās pirmajās 1000 dzīves dienās. Tad veidojas daudz funkciju, kas vēlāk uzlabojas, bērnam apgūstot jaunas prasmes. 

Smadzeņu attīstība. Mazulis spēlē dažādas spēles pilnveido savas kustību, taustes sajūtas.

Piedzimstot jaundzimušie prot zīst un norīt, viņi redz un dzird, kā arī reaģē uz pieskārieniem. Jau drīz viņi iemācās paust sajūtas — bailes vai apmierinātību. Smadzeņu attīstība. Ar katru dienu smadzenes kļūst arvien aktīvākas — nervu šūnas savienojas ar sinapsēm, mazulis mācās ļoti ātri. Nākot pasaulē, bērna smadzenes sver jau 250 līdz 300 gramu. 

 

Līdz dzimšanai

Jau grūtniecības laikā ir novērojamas sensorās, vizuālās, emocionālās un motorās spējas. Citiem vārdiem, vēl nedzimušais mazulis var ne tikai kustēties — to jūt katra topošā māmiņa, bet arī var jau redzēt, dzirdēt, un viņam ir garšas sajūta! 

 

No dzimšanas līdz trešajam dzīves gadam

Smadzeņu attīstība. Smaidīt, saķert, velties, sēdēt, rāpot, pirmās skaņas un pirmā izpratne — pirmajā dzīves gadā ir neskaitāmi attīstības pieturpunkti. Šajā laikā smadzenes ir īpaši aktīvas. No viena līdz divu gadu vecumam abas smadzeņu puslodes izveido ciešāku savienojumu — tas ir pamats labās un kreisās ķermeņa puses koordinācijai, kā arī valodas apguvei. Smadzenes strauji aug, ap bērna pirmo dzimšanas dienu tās sver apmēram 750 gramu. 

Pirmajos dzīves gados mazulis, kas sākotnēji ir pilnībā atkarīgs no tuvinieku aprūpes un gandrīz visu dienu guļ, pārtop par bērnu, kurš mērķtiecīgi pārvietojas, izrunā pirmos teikumus, saprot komandas un izprot savas vēlmes. Tas ir tāpēc, ka šajā laikā ļoti strauji attīstās smadzenes. Jau pirmajos dzīves gados smadzeņu masa palielinās trīs reizes. Pirmajos divos gados starp nervu šūnām sekundē veidojas vairāk nekā divi miljoni jaunu savienojumu. Pateicoties tam, bērns kustas, jūt, redz, dzird, iztēlojas, jūt sāpes, mācās, atceras, komunicē, baidās, priecājas, skumst vai dusmojas. Laika gaitā iegūst izpratni par sevi: kas viņš ir, uz ko tiecas, kādas ir viņa vajadzības. Visi šie procesi notiek pakāpeniski, noteiktā secībā un nekad vairs tik ātri kā pirmajos dzīves gados.